
No 2026. gada 3. novembra līdz 14. decembrim Saldus Mākslas skolā, Avotu ielā 12A apskatāma apskatāma mākslinieces ILZES KARLSONES izstāde “ZUDUŠĀS VIETAS MEKLĒJOT”
Šī izstāde aptver lielu laika posmu- no 70. – 90.gadu grafikām, līdz lielformāta gleznojumiem uz papīra slejām, tas ir 2017. – 2025. gads un visbeidzot pēdējo gadu gleznojumiem uz dažādās formās izzāģētām finiera plāksnēm.
Pēc studijām Mākslas akadēmijā bija iespēja strādāt Mākslinieku Nama grafikas darbnīcās- redzēt un būt kopā ar tā laika grafikas korifejiem, kuri bija brīvi un neatkarīgi savās mākslas izpausmēs, un es gāju līdz ar viņiem. Bet tā kā akadēmija biju beigusi Dizaina nodaļu( toreiz tā saucās Rūpnieciskās mākslas nodaļa), izpratne par skaisto bija savādāka- monumentālākas formas, toņu kontrasti. Nākošie Dizaina nodaļas beidzēji burtiski uzspridzināja romantisko grafikas lauciņu ar skarbām lielformāta sietspiedēm.
Tas bija Atmodas laiks, bet mani privātās dzīves vēji aizpūta uz dziļiem piejūras mežiem un laukiem. Tad atgriešanās Liepājā un vēlēšanās gleznot- izpausties krāsās. Audekli gan šajā izstādē nav, tos varbūt citreiz- tā ka sanāk liels laika lēciens no grafikām uz papīra slejām.
Latvijas ainava ir tas, kas mani joprojām interesē kā motīvs gleznošanai- meži, lauki ūdeni, uzartas zemes dažādie toņi. Tie ir Mūžīga kājāmgājēja ainaviskie redzējumi un sajūtas ne vienmēr ir priecīgas- tas ir par izcirstiem mežiem. Papīra slejās atkārtojas izcirstu mežu, vētras izgāztu koku motīvs. Lauztas līnijas, izdangāta zeme, klajums, brikšņi, vietās kur auga koki. Ir žēl par to cik intensīvi cērt Latvijas mežus, arī aizsargājamus biotopus. Par šo es domāju un tie ir mani motīvi gleznošanai.
Mani vienmēr saistījis abstrakcionisms, minimālisms, zemes(dabas māksla), objekti. Esmu strādājusi ar un uz dažādiem materiāliem- gleznojumi uz audekla, papīra, kartona, veidojusi kolāžas, objektus no koka un arī izmantojot gatavus ražojumus- lietas( ready made).
Jaunākie darbi šajā izstādē ir gleznojumi uz plastiskās formās izzāģētiem finiera saplākšņiem, finieri jau biju izmantojusi kolāžās un arī veidojusi brīvstāvošas figūras. Finieris kā virsma ir ļoti patīkams materiāls gleznošanai un formu veidošanai.
Atsauce- 2023.gadā Londonā “Baltajā kubā” redzēju vācu laikmetīgās mākslas klasika Imi Knoebela personālizstādi- abstrakcijas uz nenoteiktu formu plaknēm-